Ahh, ja man pāri nepārbrauks vilciens, tad es noteikti nomiršu no uzmanības trūkuma un garlaicības. Es vispār vairs neko nesaprotu..Vai nu cilvēki ir palikuši stulbi, vai arī tie visu laiku ir bijuši stulbi, bet es to nebiju pamanījusi..Vienlīdz stulbi ir abi varianti..tāpēc neiešu lauzt sprandu domājot, kurš no variantiem varētu būt īstais.
Nedēļa iesākās ar diezgan patīkamu ziņu, proti, latviešu valodas skolotāja saķērusi kaut kādu zarazu un kādu laiku nebūs skolā. Protams, es no laimes gandrīz trīs reizes apčurājos, bet tad, kad sekoja teksts ar uzmundrinošajiem vārdiem ”viss būs kārtībā, jums kādu laiku latviešu valodu pasniegs vecā direktore” es nodomāju, ka labāk ar to stulbo zarazu būtu saslimusi es.nudien…Viņa bija nedaudz jokaina, pat normāli sarunāties ar savu blondīni nevarēju..slimā to vēl kaut kā ļāva.. :/ Jāā, un šodien bija pēdējā mācību diena nedēļā, rīt būs brīvs, jo redzi, mūsu augstās klases skolotāji sagribējuši braukt ekskursījā…viņiem līdz pensijai nav tālu, lai sagaida to un brauc kur grib.. bet no otras puses..da lai brauc.. tikai ar noteikumu, ka atpakaļ neatgriezīsies…
Un vēl.. es ēēmm..mmm..ehh..vakar dabūju pa muti..aha…tas āksts, kas mācās manā klasē.. un kuru es uzskatu par nūģu karali. .man ar savu mazo, smieklīgo kulaciņu iedeva pa muti… viņam tas tā neveikli sanāca.. lai nu kā, atvainošanās bija burvīga [uz ceļiem, vairāku klasesbiedru acu priekšā, daži pat nodomāja, ka tieku bildināta ] bet tā maita, lūpa..baigi sāp, nezinu kur viņu iebāzt.. varbūt tur, kur saule nespīd…ledusskapī.
